Noliktavas, mūra elektrostacija, senās ostas infrastruktūras pēdas — Ołowianka nelielā teritorijā apvieno vairākus dažādus Gdaņskas vēstures posmus. To no Motlavas un Stępkas kanāla puses ieskauj ūdens. Tāpat kā kaimiņos esošā Noliktavu sala, arī Ołowianka sākotnēji nebija sala.
Pirms salas izveidošanās
Ołowianku no sauszemes atdalīja 1576. gadā izraktā Stępkas kanāla. Jau iepriekš šī teritorija tika izmantota saimnieciskām vajadzībām: šeit darbojās galdniecības un laivu būvētavas, tika remontēti peldlīdzekļi un uzglabātas preces. Vecākās graudu noliktavas tika uzceltas XV gadsimta sākumā.
Salas nosaukums saistīts ar svinu, ko šeit uzglabāja pirms tālākas pārvadāšanas. izejviela pa ūdensceļiem tika piegādāta, cita starpā, no Olkusa apkārtnes. Tādējādi šīs vietas pašreizējais nosaukums saglabā atmiņu par konkrētu preci un Gdaņskas ostas tālajiem savienojumiem.

Karaliskie graudi pie Motlavas
1454. gadā Kazimirs Jagiellons nodeva šo teritoriju pilsētai, uzliekot tai pienākumu nodrošināt graudu noliktavu karaļa labībai. Tas ir vēl viens pierādījums Gdaņskas nozīmei lauksaimniecības produktu tirdzniecībā un transportēšanā. Pie ūdens bija nepieciešamas noliktavas, no kurām varētu viegli veikt pārkraušanu.
Mūsdienās pazīstamā Karaliskā graudu noliktava savā pamatformā cēlusies no XVII gadsimta sākuma. Tāpēc karaliskā rīkojuma datumu nevajadzētu identificēt ar pašreizējās ēkas vecumu. Tāpat kā citās ostas daļās, ēkas tika nomainītas, pārbūvētas un pielāgotas jaunām vajadzībām.

Darba un pilsētas infrastruktūras sala
19. gadsimtā Ołowianka sāka pildīt arvien vairāk funkciju. Blakus noliktavām parādījās objekti, kas kalpoja modernai pilsētai. Tika uzbūvēta notekūdeņu sūkņu stacija, kuras ēkas un raksturīgā skursteņa pieder pie salas rūpnieciskā mantojuma.
Vienlaikus ūdens tika izmantots arī atpūtai un sportam. Šeit savu vietu atrada airēšanas klubi. Tādējādi ostas apkārtne apvienoja darbu, pilsētas infrastruktūras attīstību un atpūtu — funkcijas, kuras arhīva skatos var saskatīt viena blakus otrai.

No elektrostacijas līdz koncertzālēm
19. gadsimta beigās uz salas tika uzcelta pilsētas elektrostacija. Polijas Baltijas filharmonija norāda, ka objekts tika uzcelts 1897.–1898. gadā. Ķieģeļu ēkas kļuva par svarīgu Ołowiankas panorāmas daļu un Gdaņskas attīstības nākamā posma simbolu.
Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca tika pārveidota par siltumelektrostaciju. Rūpnieciskās darbības pārtraukšana pavēra ceļu ēku jaunai izmantošanai. Bijušo kompleksu pārveidoja par Polijas Baltijas filharmonijas mītni un mūzikas un kongresu centru.

Raugoties uz Ołowianku no Motławas, var saskatīt šo funkcijas maiņu, neatraujot to no ostas pagātnes. Graudu klētis atgādina par tirdzniecību, elektrostacija — par tehnikas attīstību, bet pašreizējā kultūras darbība pievieno nākamo nodaļu. Sala ir saglabājusi savu saikni ar upi, lai gan jau sen tā glabā daudz vairāk nekā tikai preces.
