Granāru sala

Zaļais tilts savieno vecpilsētas galveno daļu ar Granary Island. Tikai pēc tā nosaukuma vien nav grūti nojaust, kas bija tik lised uz salas. Varētu pat teikt, ka šeit bija klēts, pirms sala kļuva par salu! Jau 16. gadsimtā, kad tika izrakts Jaunais Motlavas kanāls – austrumu kanāls, kas plūst ap salu, – šeit jau bija vairāk nekā 300 klēts. Tas sniedz priekšstatu par Gdaņskas bagātības izcelsmi, kas cita starpā radās no Polijas ievesto graudu tirdzniecības. Spāres izmantoja klēti. Papildus graudiem klēti uzglabāja arī citas preces, kas pa to pašu ūdensceļu nonāca Gdaņskā – apiņus, linus, ko nopie, medus, koks, audums un daudz kas cits.

Sala tika rūpīgi apsargāta, jo tur bija daudz laupīšanas, kas nota bene tika sodīti ļoti bargi, pat ar nāvi. Piekļuvi salai sargāja paaugstināts tiltus uz nakti un… pēc tumsas iestāšanās izlaistus suņus, lai aizstāvētu īpašumu klētiņās. Sala ir piedzīvojusi gan plūdus Gan ugunsgrēki (lielākajā no tiem, 1540. gadā, augstais ūdens turējās 2 nedēļas), gan ugunsgrēki, no kuriem vienu no traģiskākajiem 1516. gadā izraisīja laupītāju banda. Traģiskākos ugunsgrēkus 1516. gadā izraisīja Matterna bandas locekļi, kas klaiņoja pa Gdaņsku. Matterns.

19. gadsimtā uz salu tika izbūvēta dzelzceļa līnija, kas ievērojami palielināja graustu un noliktavu funkcionalitāti. 20. gadsimta sākumā Granāru sala joprojām saglabāja savu agrāko funkciju. lielas noliktavas atvēršana. To pārtrauca Otrais pasaules karš. towa. Gaisa uzlidojumu un bombardēšanas rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa salas infrastruktūra. Izdzīvoja tikai 3 klēts: Steffen, Deo un Wisłoujście. Līdz šim ir atjaunoti vēl 36 objekti, kas galvenokārt ir mājokļi, biroji un kultūras iestādes. Tomēr daudzas klēts joprojām ir drupas. Starp tām ir: Tālais ceļš, Woli Łeb, līķa galvaskauss, Baltais ērzelis, Sarkanā lauva, Princis, Ungārijas, Turku, Kalējs, Noasa šķirsts, Sarkanā vista. Jāatzīmē, ka lielākajai daļai Gdaņskas klēts bija nosaukumi. Gadsimtu gaitā parādījās vairāki simti šādu nosaukumu, kas tagad ir vēsturiski.