Starp Zaļajiem vārtiem un Stągiewnas ielu ceļš šķērso Motlavu. Šodien tilts ļauj nokļūt no Galvenās pilsētas uz Graudu noliktavu salu, bet senās fotogrāfijās šeit redzamas arī sliedes, vadi un paceltas ceļa daļas. Katra no šīm detaļām atgādina par citu veidu, kā izmantot ostas pilsētu.
Sākumā bija Kogi tilts
Šī pāreja minēta jau 1357. gadā. Tās agrākais nosaukums — Kogi tilts — saistīja to ar blakus esošajiem vārtiem un viduslaiku kuģniecības pasauli. Tilts nodrošināja piekļuvi ostas noliktavu daļai, vienlaikus šķērsojot ceļu upē braucošajiem kuģiem.
XVI gadsimtā tiltu pārbūvēja pēc Dirca Danilsa projekta. Parādījās nosaukums „Zaļais tilts”, ko vēlāk piemēroja arī vārtiem. Tā izcelsmi mēdz skaidrot ar zaļganu akmeni vai nogulsnēm uz balstiem, taču „Gedanopedia” kā ticamāku skaidrojumu norāda krāsas toni, ar ko bija pārklāti koka elementi.

Kad priekšroka bija kuģim
Tilta kustīgā daļa ļāva šķērsot kuģiem, kuru augstums neļāva peldēt zem aizvērtā tilta laiduma. Senajos attēlos var redzēt konstrukciju ar augstiem pīlāriem. Pa tiem stieptās troses un pretsvari atviegloja tilta pacelšanu.
Gājējiem tas nozīmēja pārtraukumu ceļā. Kuģu apkalpēm — iespēju nokļūt tālāk ostas dziļumos. Paceltie tilta laidumi vislabāk parāda, kā diviem svarīgiem ceļiem — sauszemes un ūdens — bija jādalās vienā vietā. Arhīva fotogrāfija iemūžina tieši šādu gaidīšanas brīdi.

Tērauds, tramvaji un jauni mehānismi
1883. gadā tika uzcelta tērauda konstrukcija uz ķieģeļu balstiem, ko izgatavoja uzņēmums „Beuchelt” no Zielonej Góry. Nākamā lielā modernizācija notika 1928. gadā. Tilts tika aprīkots ar jaunām pacelšanas ierīcēm, un tehniskajos risinājumos bija jāņem vērā arī tramvaju tīkla vadi.
Tāpēc pastkartēs ir vērts meklēt ne tikai kuģus. Sliedes, stabi un vadu izvietojums palīdz izprast tilta funkciju kā daļu no pilsētas satiksmes. Šodienas mierīgā pastaiga notiek vietā, kurā agrāk bija nepieciešams koordinēt vairākus satiksmes veidus.
Pēckara tilts jaunajai pilsētai
Pēc kara postījumiem tilts tika nodots ekspluatācijā 1948. gadā. Tas saglabāja pacelamā tilta formu, taču mehānisms palika nefunkcionējošs. Tramvaji pa to vairs nekursēja kopš 1959. gada, un 1993. gada remonts nostiprināja tilta formu kā nepacelamu gājēju tiltu.
Tilta vēsturi vislabāk aplūkot no divām perspektīvām: no tilta līmeņa un no ūdens. No augšas redzams pilsētas savienojums ar Spichrzów salu, bet no upes — balsti un caurums. Par blakus esošo reprezentatīvo ēku vari lasīt ierakstā „Zaļie vārti”.
