Braucot pa Motlavas upi Wartkas ielas apkārtnē, ir grūti iedomāties, cik liela bija celtne, kas kādreiz atradās šajā teritorijā. Gdaņskas Vācu ordeņa pils pazuda no pilsētas panorāmas vēl pirms fotogrāfijas laikmeta. No tās ir palikuši ēku fragmenti, pēdas zemē un nosaukums „Zamczysko”.
Cietoksnis bijušās pils vietā
Pēc Gdaņskas ieņemšanas 1308. gadā krustneši sākotnēji izmantoja iepriekšējo hercoga cietoksni. Ķieģeļu pils celtniecība tika uzsākta XIV gadsimta trīsdesmitajos gados, visticamāk 1338. gadā. Jaunā komtura mītne kļuva par ordeņa administrācijas centru un šīs pilsētas daļas kontroles punktu.
Cietokšņa teritorija aptvēra apkārtni, kur šodien atrodas Rycerska, Karpiej, Wartka un Sukiennicza ielas. Upe un grāvji palīdzēja aizsardzībā. Tomēr atrašanās vieta pie ūdens bija nozīmīga arī praktiskā ziņā: pils atradās tuvu piegāžu ceļiem un aktīvai ostai.
Kas atradās aiz mūriem?
Kompleksa svarīgākā daļa bija Augstā pils ar iekšējo pagalmu. Tās spārnos atradās, cita starpā, kapela, dzīvojamās telpas, ēdamistaba, ieroču noliktava un pārtikas krājumi. Tā bija ne tikai militārs pretestības punkts, bet arī ordeņa kopienas un tās ierēdņu mītne.
Stāstot par pili, ir viegli koncentrēties uz torņiem un mūriem. Tomēr ir vērts atcerēties arī šādas vietas ikdienas nodrošinājumu: ēdienu gatavošanu, mantu uzglabāšanu, remontdarbus un ieradušos cilvēku apkalpošanu. Cietoksnim bija nepieciešama pastāvīga saikne ar to apkārtējo pilsētu.

Kāpēc Gdaņskas iedzīvotāji nojauca pili?
1454. gada februārī, Trīspadsmitgadu kara sākumā, pils apsardze bez cīņas nodeva to Gdaņskas iedzīvotājiem. Galvenā ēka tika ātri nojaukta. Ordeņa mītnes izzušana bija izteikta pārmaiņa pilsētas telpā, kas noraidīja Vācu ordeņa varu.
Nojaukšanas materiālus izmantoja atkārtoti, bet grāvjus ar laiku aizbēra. Pils teritorijas izmantošana mainījās. Tāpēc pils meklēšana mūsdienu Gdaņskā atgādina vēstures slāņu lasīšanu: neliels mūra fragments var būt cēlies no pavisam citas pasaules nekā apkārtējās ēkas.
Mūris, tornis un piesardzība attiecībā uz senajām gravīrām
Pie Wartkas upes ir saglabājušies pils mūru paliekas un pārbūvēts tornis. Blakus esošajam „Gulbju tornim” ir sarežģītāka vēsture: tas atrodas vietā, kur kādreiz stāvēja Vācu ordeņa „Zvejnieku tornis”, taču tā forma ir saistīta ar vēlāko pilsētas pārbūvi. To nevajadzētu uzskatīt par nemainītu ordeņa cietokšņa torni.

Jana Seiferta 1834. gada zīmējums tika radīts vairākus gadsimtus pēc pils nojaukšanas. Tas attēlo tās izskatu, nevis liecinieka fiksētu skatu. Šādas ilustrācijas ir daļa no atmiņas par pili; tās faktisko izskatu pēta, balstoties uz dokumentiem, reliktiem un arheoloģiskajiem atradumiem.
Vēl viens šīs apkārtnes vēstures posms sākās 19. gadsimtā, kad pie Motlavas upes tika izveidota Karaliskā navigācijas skola. Tās likteni aprakstām atsevišķā ierakstā.
