Gdaņska - River City

Pirmo reizi Danciga pieminēšana pēcPirmo reizi pilsēta minēta 997. gadā, kad šeit ieradās Svētais Ādalberts, dodoties uz Prūsiju. 1000. gadā Svētā Ādaļberta dzīve ieraksta vārdu “urbs Gyddanyzc“. Vārds ” urbs“nozīmē pilsēta, un Dancigas vārda latīņu valodas pareizrakstība DanzigVārda Danciga latīņu valodas rakstība norāda, ka tajā laikā tam bija slāvu skanējums.par to liecina raksturīgā galotne –sk (rakstīts kā –zc). Tomēr, meklējot nosaukuma Danciga nozīmi, ir jāatgriežas pie prūšu vārda saknes, t. i., pie baltu valodas, ko lietoja balti, kas dzīvoja otrpus Vislai. Šajā valodā vārdi ar līdzīgi izklausītu sakni nozīmē ły “mitrāji”, “purvi”. Šķiet, ka viss liecina par to, ka Gdaņska patiešām atrodas purvainā apvidū, kas pirms daudzo meliorācijas pasākumu veikšanas bija līdzīgs purvam. Tomēr Dancigas nosaukumam ir arī cits skaidrojums, vai drīzāk ne tik daudz atšķirīgs, cik mazāk tiešs. Visticamākais skaidrojums ir tāds, ka prūšu vārds ar sakni gd‘ (tagad nezināms) bija agrākais Motlavas upes nosaukums. Un tas ir tikai kopš upes ki pārgāja uz apmetni, kas atradās tās krastos.

Tāpēc Dancigas nosaukumā var saskatīt gan pilsētu, gan upi. Tam ir dziļš pamatojums ne tikai nosaukuma saknē, bet arī po kas gandrīz visu pilsētas vēsturi saista ar upi. Pilsētas attīstība, daudzu paaudžu cilvēku labklājība, darbs un dzīve, kā arī dabas katastrofas un atjaunošanās pēc postījumiem un kataklizmām ir divu elementu – dabas, ko pārstāv upe, un kultūras, ko šeit ienesuši un attīstījuši cilvēki, kopīgs mantojums. Gdaņska uzplauka, pateicoties tās izdevīgajai atrašanās vietai pie upes pašā Baltijas jūras grīvā un šeit ieceļojušo cilvēku prasmēm, kuri spēja izmantot dabas apstākļus saimnieciskiem mērķiem.

Vairāk nekā 1000 gadu ilgajā Gdaņskas vēsturē viss tajā ir nepārtraukti mainījies. Sākot ar tās reljefu un beidzot ar tās pārveidoto Pilsētas vēsture ir mainījusies no purvainas līdz ķieģeļu ēku, ostas celtņu un krāšņu baznīcu vietai, līdz valstij, kas vairākkārt mainījusies: Polijas karaliste, Pomerānijas hercogiste, Krakovas hercogiste, Zobenbrāļu valsts.Polijas karaliste, Polijas-Lietuvas kopvalsts, Prūsijas karaliste, Gdaņskas brīvpilsēta (Francijas impērijas aizbildnībā), atkal Prūsijas karaliste, Polijas Republika, Polijas-Lietuvas kopvalsts, Polijas Republika.Atkal Prūsijas karaliste, Vācijas impērija, Vācijas reihs (pazīstams kā Veimāras Republika), atkal Gdaņskas brīvpilsēta (šoreiz Tautu Savienības aizbildnībā), Trešais reihs, Polijas Tautas Republika un Polijas Republika!

Cik nozīmīgai bija jābūt šai vietai kartē, ja tā tik bieži bija strīdu avots. Pomerāņi cīnījās ar Piastiem, Plasti cīnījās ar Brandenburgiešiem, Brandenburgieši cīnījās ar Zobenbrāļiem, Zobenbrāļi cīnījās ar Zobenbrāļiem, Zobenbrāļi cīnījās ar Dancigeriem un Polijas karalisti, Dancigeri cīnījās ar Polijas karali, bet Zobenbrāļi – ar Polijas karali. Polijas valsts ar zviedriem, Dancigāri kā Staņislava Leščinska atbalstītāji ar Krieviju, kas bija pret viņu, Dancigāri ar Prūsiju, Prūsija ar Franciju, Polija ar Hitlera Vāciju un Hitlera Vācija.Leščinskis ar Krieviju, kas viņam pretojās, Dancigs ar Prūsiju, Prūsija ar Franciju, Polija ar nacistisko Vāciju un nacistiskā Vācija ar Padomju Savienību.Vācija ar Padomju Savienību.

Bet, no otras puses, cik lieliska un pievilcīga vieta tā noteikti ir bijusi, ja šeit dzīvojuši tik daudzu tautību pārstāvji un veidojuši pilsētas krāšņumu. Agrajos viduslaikos šeit dominēja vietējiem iedzīvotājiem. Viduslaiku beigās notika cilvēku pieplūdums. vācu valodā, bet ir svarīgi zināt, ka tas nenozīmē, ka tā ir viendabīga grupapy. Jo “vāciešus” veidoja iebraucēji, kas cita starpā ieradās no citām vietām: No Lejassaksijas, Vestfālenes, Reinzemes, Nīderlandes (t. i., Lejvācu), Pomerānijas, Meklenburgas, Holšteinas, Šlēsvigas (t. i., no Vācijas piekrastes), Meklenburgas un Šlēsvigas (t. i., no Baltijas jūrā), Tīringenē, Hesenē, Nasavā (t. i., Augšvācijā), kā arī Silēzijā, Bohēmijā, Morāvijā un Brandenburgā. Dancigā dzīvoja arī dāņi, zviedri, angļi un daudzas citas tautas.

Danciga ir piedzīvojusi gan dramatiskus, gan cildenus periodus. Viens no drūmākajiem no tiem bija Dancigas nokaušana 1308. gadā, kad krustneši ieņēma Dancigu. Burvji nogalināja poļu bruņiniekus un pils apkalpi, padzina pils iedzīvotājus no pils, izdzina no tāsczan, un nodedzināja pilsētu. Vai arī Otrā pasaules kara periods, kura rezultātā tika iznīcināti 90 % vēsturisko ēku, iedzīvotāji tika iznīcināti un gandrīz pilnībā mainījās pilsētas demogrāfija. Pie cildenākajiem periodiem pieder divi uzplaukuma un relatīva miera gadsimti (16. un 17. gadsimts), kad Gdaņska kļuva par bagātāko republikas pilsētu. Vai uzplaukums Solidaritāte 1980. gadā, kas galu galā noveda pie komunisma sabrukuma Polijā.

Visu šo notikumu liecinieks bija Motlava, kuras sākotnējais nosaukums bija Dancigas vārda pirmsākums. Jau no paša sākuma tā bija saimnieciskās dzīves centrs. Tā bija apbūvēta ar graudaugu noliktavām, kuģu būvētavām nības, darbnīcas, vārti un pilsētas mājas, savienotas ar daudziem tiltiem, vairākkārt izrakņātas un sabrukušas dažādos virzienos, bija visas Dancigā notiekošās kustības centrs. Un kustība ir dzīve. Tā tas bija kādreiz un tā tas ir arī šodien, kad pilsētā ierodas apmeklētāju pūļi – gan Svētā Dominika gadatirgus laikā, gan jebkurā citā laikā – un dodas uz Motlavu, kur pukst Gdaņskas sirds.

Materiały pochodzą z przewodnika "Galarem Po Gdańsku"
Fot.: fotopolska.eu
Gdaņskas pilsēta
Gallejas Gdaņskas apkārtnē, Garā krastmala, Gdaņskas pilsēta, Granāru sala, Motlawa, Olovianka sala, Ūdens vārti, Zivju tirgus

Pirkt biļetes

Pieejamie maksāšanas veidi:

Izvēlieties rezervēšanas valodu un valūtu, pievienojiet iespējamo atlaižu kodu, izvēlieties ekskursijas valodu, cilvēku skaitu un pārejiet uz nākamo soli.