Leģenda par Svētās Marijas baznīcu

Svētās Marijas baznīca – Ar Svētās Marijas baznīcu ir saistītas daudzas leģendas. Viena no tām vēsta par nelaimīgo mīlestību starp jauno pulksteņmeistaru, kurš montēja torņa pulksteni, un mēra meitu, kura viņu iemīlējusi, cita par Stolemu – maigu milzi, kurš uz milzīgās baznīcas tupēja kā uz taburetes un no draudzības Gdaņskas iedzīvotājiem dāvināja tiem cirstās dzīvnieku figūras, kas dažādās pilsētas vietās atrodamas vēl šodien. Pastāv arī leģenda par velnu un viņa padzīšanu no Gdaņskas. Īsumā tā skan šādi: Kādreiz senā pagātnē pilsētā sākās mēris. Izmisu pārņemtie dancinieki nolēma meklēt palīdzību pie venēciešu zinātnieka, astrologa un eksorcista – meistara Damiāna. Pēc viņa tika nosūtīts kuģis, kas pēc kāda laika nogādāja zinātnieku Gdaņskā. Kad maģistrs Damiāns apzinājās situāciju, viņš paziņoja, ka par mēri ir atbildīgs velns, kas bija apmeties pilsētā un piesaistījis sev līdzi nelaimi. Tikai Svētās Marijas baznīcas zvanu lūgšana varēja viņu aizdzīt. Tornī bija seši zvani, bet, lai lūgšana būtu efektīva, bija nepieciešams septītais, mazais zvans, kas bija jānogādā no Svētā Jāņa baznīcas, un tā skaņa jāpapildina sešu lielo zvanu lūgšanai. To varēja izdarīt tikai bezgrēcīgs cilvēks. Šim uzdevumam tika izraudzīts bērns vārdā Kristiāns. Kad zēns jau bija noņēmis zvanu no Svētā Jāņa baznīcas zvanu torņa un bija ceļā ar to uz Svētās Marijas torni, velns šķērsojis viņam ceļu un mēģinājis traucēt viņa misiju. Par laimi, lielie torņa zvani jau bija sākuši skanēt, un zēns varēja pievienoties skanīgajai lūgšanai ar zvanu, ko viņš nesa līdzi. Tajā brīdī pār Dancigu pārgāzās milzīgs negaiss, un viens no zibeņiem trāpīja tornī. Tādējādi velns tika aizdzīts un mēris atkāpās. Diemžēl maģistrs Damians, kurš upurēja savu dzīvību cīņā pret velnu, šo notikumu nepārdzīvoja.